Pilnīgi pietiekamus datus par tauku daudzumu ķermenī var iegūt, izmantojot Bioimpedances metodi, kura ir neinvazīva, viegli pielietojama, lēta un praktiska metode. Tai ir acīmredzamas priekšrocības ķermeņa audu proporciju datu izvērtēšanai epidemioloģiskajos pētījumos.

Adipozitātes diagnostikā arvien lielāka nozīme ir ne tikai ķermeņa tauku relatīvajam saturam %BF (body fat – ķermeņa tauki), bet arī taukaudu anatomiskajam izvietojumam. Tieši viscerālie tauki: apzarņa un aknu tauki, lipīdu frakcijas asinīs, muskuļaudos esošie tauki var būt par iemeslu vairākām smagām veselības problēmām – 2.tipa diabētam, dažādām kardiovaskulārām slimībām, hipertenzijai, žūļtspūšla slimībam, dažāda tipa onkoloģiskām saslimšanām. Ar aptaukošanos saistīto slimību riska faktoru novērtēšanā visnozīmīgākais kritērijs ir vidukļa apkārtmērs, kas korelē ar viscerālo aptaukošanos.

Pētījumi metožu pilnveidošānā attīstās, un tiek izstrādāti jauni kritēriji ar aptaukošanos saistīto slimību riska izvērtēšanā.

Ķermenī būtiska nozīme ir taukaudu izvietojumam. Ir atklāts, ka taukaudi šūnās, kas veidojas ķermeņa augšējā daļā un vēdera rajonā ir veselībai bīstamākas nekā tās, kas atrodas gurnu un cisku apvidū. Izšķir divus taukaudu izvietojuma veidus – ginoīdo (sievišķo) jeb bumbierveida un androīdo (vīrišķo) jeb ābolaveida.(skat.zīm.)

RELATĪVĀ TAUKAUDU DAUDZUMA NOVĒRTĒJUMS

Normāls tauku daudzums vīrieša ķermenī ir robežās no 8 līdz 18%, ja tauku daudzums pārsniedz 25%, tā jau ir izteikta aptauko­šanās.

Sievietēm šie skaitļi ir pielaidīgāki – nor­māli 14-25%, pēdējā robeža, kas vēl pieļauja­ma, – 30%.

Praktiski vienkāršākais veids kā to var pār­baudīt, ir paņemot minētās ādas krokas starp īkšķi un rādītājpirkstu. Ja to biezums pār­sniedz sērkociņa kastītes sāna parametrus, tad zemādas tauku daudzumu ieteicams samazināt.

Strīdīgs ir jautājums par zemāko normas robežu, jo ir gadījumi, kad normālam, veselam cilvēkam taukaudu daudzums ir samazināts. Bieži šāda aina vērojama sportistiem, sevišķi sporta veidos, kas prasa lielu izturību, piemēram, distanču slēpotājiem, skrējējiem.

RELATĪVĀ TAUKAUDU DAUDZUMA, KAS NOTEIKTS AR IMPEDANCES METODI, NOVĒRTĒJUMS

SIEVIETES

VĪRIEŠI

ĶMI PVO vadlīnijas (Gallather et al.2000)