Ikdienā jebkurš cilvēks lieto kosmētiskos līdzekļus, kuru skaits atkarībā no vecuma un dzimuma svārstās no dažiem līdz pat ļoti daudziem. Vai tiešām mūsu ieguvumi no tās lietošanas ir tikai pozitīvi? Vai atpazīstams zīmols vienmēr būs “draudzīgs” mūsu ādai? Kādu lomu kosmētikā spēlē iepakojums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas kosmētikas zīmola GMT BEAUTY kosmētikas ražošanas vadītājs Jānis Graudiņš.

Atļautais un aizliegtais jeb pircēja “gudrā” izvēle

Eiropas Savienībā (ES) ir likumdošana, kas uzrauga un reglamentē kosmētisko līdzekļu apriti. Ir precīzi noteiktas aizliegtās izejvielas, kuras nedrīkst izmantot kosmētikā. Tomēr ir vairākas atļautās vielas, kuras nav tik “nevainīgas” un kurām 21. gadsimta mūsdienīgajos kosmētiskajos līdzekļos nevajadzētu būt.

Pašreizējā sistēma Eiropā nenodrošina to, ka tirgus ir pilnībā aizsargāts no nekvalitatīvas un brīžiem pat bīstamas, kosmētikas nonākšanas tirdzniecībā. Tāpēc šī atbildība gulstas uz paša pircēja pleciem – par to, kur un ko viņš pērk.

Atļautais – kaitīgais

Kosmētikā izmantotās ķīmiskās vielas arvien vairāk tiek pētītas, un šo pētījumu rezultāti nav visai iepriecinoši. Tradicionālos kosmētikas produktos ir atrodams vairāk nekā 1000 atļauto vielu, kuras, izrādās, ir arī kaitīgas. Tos ilgstoši lietojot, organismā veidojas “uzkrājumi” un tiek ietekmēta reproduktīvā veselība, radītas hormonālas izmaiņas organismā, attīstības traucējumi un citi apdraudējumi veselībai.

Ir dzirdēts, ka parabēni, silikoni, Sodium Lauryl Sulfate (SLS), polietilēna glikoli (PEG), hlora savienojumi un citas vielas apdraud veselību, tomēr šīs sastāvdaļas kosmētikā ar likumdošanu nav aizliegtas. Kaut arī mūsdienās ar modernām metodēm – biotehnoloģiju, fermentāciju un citām – praktiski visām ķīmiskajām izejvielām ir rasti jauni, dabiski, organismam un videi draudzīgi aizvietotāji, tradicionālās kosmētikas industrijā labi pazīstamās un lielās kompānijas šīs novecojušās, nedraudzīgās izejvielas turpina plaši lietot. Tradicionālās kosmētikas ražošana ir ekonomiski izdevīga – ķīmiskās pārstrādes izcelsmes izejvielas ir lētas, tehnoloģiskais process vienkāršs, un izgatavošanas metodes “atstrādātas”. Un, izmantojot vecās, pierastās izejvielas ,“neizglītotam” klientam tiek dots tas, ko viņš vēlas, sajūtas, pie kā viņš ir pieradis gadu desmitiem. Diemžēl šie produktu sastāvi ir novecojuši.

 

Mūsdienīgās kosmētikas izaicinājumi

Drīzumā kosmētikas lietotājus sagaida jaunumi – ES kosmētikā tiks aizliegta mikroplastmasas klātbūtne. Līdz šim tā bija galvenā tradicionālo kosmētisko līdzekļu bāze, tāpēc ir jāsaprot, ka, mainoties produkta pamatam, mainīsies arī kosmētika. Jo kvalitatīvāka un dabiskāka būs kosmētika, jo vairāk tā atšķirsies no pierastās, klasiskās, uz naftas produktu pārstrādi bāzētās kosmētikas. Kosmētika kļūs tīrāka. Paļauties tikai uz labu vizuālo izskatu un konsistenci nevarēs, tā var būt maldinoša.

“GMT BEAUTY zīmola speciālisti nepārtraukti strādā pie jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Jau šobrīd mūsu kosmētikas sastāvs ir 99% dabisks, un no 2022. gada tas būs 100% dabisks, kas, protams, tehniski ir milzīgs izaicinājums. Taču GMT kosmētikas ražošanas jomā allaž bijis “pionieris” lietojot jaunākās tehnoloģijas, tiek radīti produkti ar stabilu un noturīgu kvalitāti. GMT izmanto tikai dabiskos konservantus. GMT pirmais sāka ražot “nākotnes kosmētiku” ar peptīdiem, ar jaunākajām, biosintēzē iegūtām vielām, kurās molekulu līmenī tiek iegūtas sīkas un ļoti aktīvas noteiktas vielas daļiņas. Līdz ar to daudz precīzāk var iedarboties uz noteiktu problēmu, precīzāk dozēt aktīvās vielas, iegūstot labāku un noturīgāku rezultātu īsākā laika periodā. GMT pirmais sāka izmantot bezgaisa kosmētikas iepakojumus, kas ļauj labāk saglabāties produktam, tajā neiekļūst baktērijas, tiek nodrošināta precīza dozācija. Visticamāk, Latvijā būsim pirmie, kas pilnībā pāries uz dabiskas izcelsmes kosmētikas bāzes veidotājiem.” saka Jānis Graudiņš.

Pozitīva alternatīva jeb zinātnes “brīnumi”

Zinātne ik brīdi ievieš jaunus “brīnumus”, taču GMT BEAUTY savos produktos izmanto tikai pārbaudītas dabiskās aktīvās vielas, kas ir zinātniski veidotas un klīniski testētas. Daudzas no tām līdzinās zinātniskai fantastikai! Starp tām var atrast augus, kuri darbojas līdzīgi botoksam, izejvielas, kuras ir dabiska alternatīva filleriem un pat vielu, kas spēj “palielināt” krūtis.

Te noderēs mazais “špikeris”, kurā atradīsi visbiežāk kosmētikā sastopamās “nedraudzīgās izejvielas” un alternatīvas, ko piedāvā dabiskās kosmētikas ražotāji.

Mikroplastmasa – Acrylates, Alkyl Acrylate Crosspolymer, Acrylate Crosspolymer, Acrylate Polymer u. c.

Dabiskai produkta bāzei lieto hidrogenētas eļļas, polisaharīdus, dabiskos sveķus u. c. Caesalpinia Spinosa Gum, Xanthan Gum, Hydrogenated Lecithin, C12‑16 Alcohols, Lysolecithin, Sclerotium Gum, Glyceryl Oleate, Polyglyceryl-3-polyricinoleate un citas dabiskās izejvielas arvien plašāk varēs ieraudzīt kosmētisko līdzekļu sastāvos.

Minerāleļļas (jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts) kosmētika, kuru sastāvā ir Paraffinum Liquidum, Vaseline, Ceresin, Petrolatum, Mineral oil, Cyclomethicone, Siloxane, Cyclomethicone, Dimethicone, var traucēt skābekļa piegādi ādai.

Dabiskajā kosmētikā izmanto visu veidu augu eļļas (Helianthus Annuus Oil, Triticum Vulgare Germ Oil, Prunus Amygdalus Dulcis Oil u. c.), sviestu (Shea Butter, Theobroma Cacao u.c.), hidrogenētas eļļas (Coco Caprylate/Caprate, Hydrogenated Ethylhexyl Olivate, Hydrogenated Olive Oil Unsaponifiables, Triheptanoin u. c).

Lielākā daļa tradicionālo kosmētikas līdzekļu satur mākslīgus, ķīmiski sintezētus emulgatorus – PEG derivātus dažādās variācijās (Poly-Ethylen-Glykole), Polyethylenglyko, butilhidroksitoluolu (BHT), BHA u. c, kas var būt kaitīgi videi un cilvēka veselībai. Tie ir kancerogēni.

Dabiskie emulgatori ir Cetearyl Alcohol, Caprylyl/Capryl Glucoside, Polyglyceryl-10 Laurate, Babassu Oil Polyglyceryl-4 Esters, Glyceryl Stearate, C15-19 Alkane (Plant-based & Renewable), Coco-Caprylate/Caprate, Polyglyceryl-6 Palmitate/Succinate u. c.

Nelabvēlīgi ādu un matus ietekmē attīrošās vielas – Sodium Laureth Sulfate (SLES), (SLS), Ammonium Lauryl Sulfate.

Dabiskās, maigi attīrošās vielas ir Decyl Glucoside, Sodium Lauroyl Sarcosinate, Coco Glucoside u. c.

Sintētiskie konservanti – Methylisothiazolinone, Methylchloroisothiazolinone, Methylparaben u. c. –paraben, Chloroacetamide, Chlorphenensin u. c.

Dabiskie konservanti – Benzyl Alcohol, Benzoic Acid, Sorbic Acid, Potassum Sorbate, Citric Acid, Cymbopogon Flexuosus Herb Oil, Tocopherol u. c.

Cena un kvalitāte

Ne vienmēr cena korelē ar kvalitāti un efektivitāti. Pirmkārt, produkta cenu nosaka tirgus, otrkārt, gala cenu veido vesela “ķēde­” darbību, līdz kosmētika nonāk veikala plauktos, un par katru, no tām, protams, jāmaksā.

Visticamāk, kosmētikā par pāris eiro nebūs kvalitatīvas, augstvērtīgas izejvielas vajadzīgajā daudzumā, un līdz ar to produkts būs nepietiekami efektīvs. Arī ļoti dārga, pasaulē atpazīstama zīmola kosmētika var nesniegt gaidīto. Jāsaprot, ka tad pircējs ievērojamu summu maksā par slaveno zīmolu, kā arī bieži vien acij tīkams iepakojums ir dārgāks par pašu produktu.

Šā brīža tirgus piedāvājums ir tik plašs, ka kosmētikas labirintos var apmaldīties, tāpēc pirmkārt, izlasi sastāvu uz etiķetēm, otrkārt, izvēlieties profesionālas klases kosmētikas zīmolu, ar kuru strādā kosmētikas industrijas sertificēti speciālisti un ārsti, treškārt, jautā padomu mūsu GMT BEAUTY speciālistiem, kuri piemeklēs Tev atbilstošākos kosmētiskos līdzekļus!